“Nevajadzētu uzskatīt par neticamu iespēju iegūt derīgas zināšanas un svētas relikvijas no astroloģijas muļķībām un bezdievības. No šiem pretīgajiem dubļiem var dažreiz pacelt kādu vīngliemezi, austeri vai zuti savai pārtikai; šajā lielajā tārpu ekskrementu kaudzē var atrast zīda tārpus; un, protams, no šīs pretīgi smirdošās mēslu kaudzes centīga vista var izrakt kādu nejaušu graudu – patiesi, pat kādu pērli vai kādu zelta tīrradni.”
—Johanness Keplers

Astroloģija tās tradicionālajā formā ir zīlēšanas veids, kas balstās idejā par debess ķermeņu (zvaigžņu, planētu [izņemot tavu dzimto vai tās no citām saules sistēmām], Saules, Mēness) pozīciju un kustības spēcīgo ietekmi uz cilvēka turpmāko dzīvi viņa dzimšanas brīdī. Daži astroloģijas veidi apgalvo, ka notikumus uz Zemes, piemēram, dabas katastrofas, var paredzēt pēc dažādām konfigurācijām vai notikumiem debesīs. Ņemot vērā neskaitāmās attiecības starp debess ķermeņiem, būtu pārsteidzoši, ja nevarētu atrast kādu korelāciju starp tādiem Zemes notikumiem kā tornādo, vulkānu izvirdumi, zemestrīces, viesuļvētras, plūdi, ugunsgrēki u.c. un planētu izvietojumiem attiecībā pret Sauli vai Mēnesi. Korelācija nenozīmē cēlonību, taču vairumam astrologu ar korelāciju pietiek.

Psiholoģiskā ziņā astroloģija ir New Age terapijas veids (astroterapija), ko izmanto sevis izpratnei un personības analīzei. Skatot vispārīgi, astroloģija ir maģiskās domāšanas izpausme.

Aivans Kellijs (Ivan Kelly), kurš sarakstījis daudzus astroloģiju kritizējošus rakstus, uzskata, ka astroloģijai

„nav nekāda sakara ar izpratni par mums vai mūsu vietu Visumā. Astroloģijas mūsdienu aizstāvji nespēj sniegt pamatojumu astroloģisko parādību saistībai ar Zemes norisēm, viņiem nav ticama astroloģijas skaidrojuma, un viņi nav snieguši neko izziņas vērtīgu nevienai no sociālo zinātņu jomām.”1

Tomēr astroloģijai tic miljoniem cilvēku, un tā ir pastāvējusi tūkstošiem gadu. Senie haldeji un asīrieši nodarbojās ar astroloģisko zīlēšanu pirms aptuveni 3000 gadiem. Indijā astroloģija ir tikusi praktizēta jau vismaz divtūkstoš gadus: Jyotisa un vairāki tās varianti (piemēram, Nadi astroloģija) vēl aizvien tiek plaši praktizēti Indijā, kur ir izplatīta ticība reinkarnācijai. Debesu gaisma it kā ietekmējot katru inkarnāciju, un šīs astroloģijas sistēmas apgalvo, ka spēj atrast noderīgu informāciju, lai vadītu cilvēku viņa tagadējā dzīvē.

Jau 450. gadā p.m.ē. babilonieši bija izveidojuši 12 zīmju zodiaku, taču tieši grieķi – no Aleksandra Lielā laikiem līdz brīdim, kad tos iekaroja romieši – izstrādāja lielāko daļu mūsdienu rietumu astroloģijas pamatprincipu. Astroloģijas prakses izplatīšanos aizkavēja augošā kristietība, kas uzsvēra dievišķo iejaukšanos un brīvo gribu. Renesanses laikā astroloģija atguva popularitāti, daļēji pateicoties no jauna atmodinātajai interesei par zinātni un astronomiju. Tomēr kristiešu teologi vērsās pret astroloģiju un 1585. gadā pāvests Siksts V to nosodīja. Tai pašā laikā Keplera un citu darbi grāva astroloģijas pamatus. Tās popularitāte un ilgais mūžs, protams, ir nebūtiski jebkāda astroloģijas veida patiesumam.

Astroloģija bija izplatīta arī senajā Persijā un viscaur arābu pasaulē, kur to atzina musulmaņi, kuru darbi renesanses laikā atrada ceļu uz Eiropu.

Senie ķīnieši izmantoja sīki izstrādātu un sarežģītu astroloģijas sistēmu, kas cieši saistīta ar dažādām metafiziskām idejām – tādām kā Iņ un Jaņ, un Vu sin (wu xing). Daudzi rietumnieki atpazīst divpadsmit gadu ciklu, ko veido ķīniešu astroloģijas dzīvnieku zīmes – žurkas, vērša, tīģera, truša, pūķa, čūskas u.c. gadi.

Vispopulārākā tradicionālās rietumu astroloģijas forma ir saules zīmju astroloģija, ko var atrast daudzu avīžu horoskopu sadaļās. Horoskops ir astroloģiska prognoze, un frāzi “horoskopa zīme” izmanto, lai aprakstītu zodiaka zīmi cilvēka dzimšanas brīdī. Zodiaks ir sadalīts divpadsmit debess apgabalos, un katrs nosaukts atbilstoši zvaigznājam, kas sākotnēji atradās tajā – Vērsis, Lauva utt. Saules, Mēness un galveno planētu ceļi visi ietilpst zodiakā. Ekvinokcijas precesijas dēļ ekvinokcijas un saulgriežu punkti katrs pēdējos 2000 gados ir pārvietojies par apmēram 30 grādiem rietumu virzienā. Tātad senatnē nosauktie zodiaka zvaigznāji vairs neatbilst tiem atvēlētajiem zodiaka apgabaliem. Īsumā, ja tu būtu piedzimis šai pašā laikā un dienā pirms 2000 gadiem, tu būtu piedzimis citā horoskopa zīmē.

Turklāt patiesībā būtu jābūt 13 zodiaka zīmēm, nevis 12.

„Ekvinokciju precesiju izraisa tas, ka Zemes rotācijas (kas rada dienu un nakti) un Zemes riņķošanas ap Sauli (kas iezīmē katra gada ritējumu) asis nav paralēlas. Starp tām ir 23,5 grādu novirze; proti, Zemes rotācijas ass ir slīpa. Šis slīpums tāpat ir pamatā mūsu gadalaikiem – un šo faktu saprata Ptolemajs, kaut daudzi cilvēki to nesaprot pat šodien. Ptolemajs saprata, ka Zemes rotācijas ass lēnām precesē jeb kustas pa apli ar 23,5 grādu leņķisko rādiusu apmēram 26 000 gadu periodā. Viņš to izsecināja, salīdzinot ar datiem, ko vēl pirms 2000 gadiem bija ieguvuši senie šumēri. Viņš nesaprata, kas izraisa precesiju, taču saprata, ka tā pastāv. Mēs tagad zinām, ka Saule griežas ar apmēram 30 dienu periodu un tas Sauli paplatina tās ekvatorā, kas savukārt liek griezes momentam ietekmēt vilciņveidīgo Zemes diennakts cikla kustību. Ir arī nelielas cikliskas izmaiņas (18,6 gadi), ko rada Mēness riņķošana ap Zemi, un arī Mēnesim ir neliela ietekme uz precesiju. Tomēr galvenais ekvinokcijas precesijas iemesls ir Saules ekvatoriālā paresnināšanās, un tieši tāpēc tavs horoskops kādā laikrakstā vairumā gadījumā būs nobīdījies vienas zodiaka zīmes attālumā prom no patiesās Saules pozīcijas tavas dzimšanas brīdī.

Šeit uzskaitītās modernās zodiaka zīmes dažkārt pārklājas ar tagadējo zvaigznāju robežām. Skaidrāk būtu sadalīt ekliptiku 30 grādu šķēlēs, kā to darīja Ptolemajs, saglabājot to centrus atbilstošus zvaigžņu rakstiem. Tad atbilstošais laiks katrai zodiaka zīmei būtu tuvāk 30 dienām, kā arī novērstu 13. zīmi Čūsknesi, taču tava mūsdienīgā zīme vēl aizvien par vienu zīmi atšķirsies no tradicionālā iedalījuma.” 2

Tropiskā un sideriskā astroloģija

Tradicionālo rietumu astroloģiju var iedalīt tropiskajā un sideriskajā astroloģijā. (Astrologi ne-rietumu tradīcijās izmanto citas sistēmas.) Tropiskais jeb saules gads tiek mērīts attiecībā pret Sauli un ir laiks starp divām secīgām pavasara ekvinokcijām (365 dienas, 5 stundas, 48 minūtes, 46 sekundes vidējā Saules laika). Sideriskais gads ir laiks, kas nepieciešams Zemei, lai apriņķotu Sauli attiecībā pret zvaigznēm (365 dienas, 6 stundas, 9 minūtes, 9,5 sekundes vidējā Saules laika). Sideriskais gads ir garāks par tropisko gadu ekvinokciju precesijas dēļ, t.i., jo notiek lēna ekvinokcijas punktu virzīšanās uz rietumiem pa ekliptikas plakni ar ātrumu 50,27 leņķa sekundes gadā, Zemes rotācijas ass precesijas rezultātā.

Sideriskā astroloģija par pamatu izmanto zvaigznāju, kurā saule atrodas dzimšanas brīdī; tropiskā astroloģija par pamatu ņem zodiaka 30 grādu sektoru. Siderisko astroloģiju izmanto astrologu mazākums, un tā savos spriedumos izmanto zvaigznājus, kas bija tuvu Saulei cilvēka dzimšanas brīdī.

Tropiskā astroloģija ir vispopulākā forma un tā balsta savus paredzējumus konkrētajā gada laikā, kaut arī parasti ignorē Saules un zvaigznāju savstarpējo novietojumu. Tā ir balstīta Ptolemaja darbos.

„Ptolemajam bija pieeja plašajai Aleksandrijas bibliotēkai … un viņš uzrakstīja divas būtiskas grāmatas, kurām bija lemts kļūt par astronomiskās un astroloģiskās domas pamatu turpmākos 1500 gados. Astroloģiskais teksts, kas pazīstams kā Tetrabiblos (arī Quadrapartitium jeb Četras Grāmatas), apkopoja visus astroloģiskos darbus, ko pirms tam bija radījuši mezopotāmieši un grieķi … Tai skaitā tas palīdzēja par Rietumu zodiaku nostiprināties tropiskajam zodiakam, pateicoties Ptolemaja argumentam par to, ka zodiaks jāpiesaista gadalaikiem, nevis zvaigznājiem.”3

Pēc dažu astrologu domām, dati atbalsta hipotēzi par cēlonisku saistību starp debess ķermeņiem un cilvēku dzīvi. Tiek piesauktas nozīmīgas korelācijas starp Zodiaka zīmēm un, piemēram, atlētiskumu. Taču statistiski nozīmīga korelācija starp x un y nav pietiekama, lai pamatotu pārliecību par cēlonisku saistību, kur nu vēl pārliecību, ka x izraisa y. Korelācija nepierāda cēlonību, taču astroloģijas aizstāvjiem korelācijas šķiet ļoti saistošas. Piemēram: „No 3458 karavīriem tika noteikts, ka 703 no viņiem dzimšanas brīdī Jupiters pieauga vai bija augstākajā punktā. Nejaušība paredz, ka jābūt 572. Iespējamība šeit – viens pret miljonu.”4 Pieņemsim, ka statistikas dati uzrāda nozīmīgu korelāciju starp dažādu planētu kustību un cilvēka rakstura īpašībām. Būtu pārsteidzošāk, ja starp miljardiem iespējamo debess ķermeņu kustību neatrastos kādas, kurām būtu nozīmīga korelācija ar dučiem notikumu vai individuālu īpašību.

Astroloģijas aizstāvjiem patīk atzīmēt, ka „sievietes menstruālā cikla ilgums atbilst Mēness fāzēm” (tā nav) un ka „Saules un Mēness gravitācijas lauki ir pietiekami spēcīgi, lai izraisītu paisumus un bēgumus uz Zemes.” Proti, ja Mēness var ietekmēt plūdmaiņu, tad Mēness noteikti var ietekmēt arī cilvēku. Bet kāda būtu plūdmaiņas analoģija cilvēkā? Mums atgādina, ka cilvēka dzīve sākas amniotiskajā šķidrumā un ka cilvēka ķermenis satur 70% ūdens. Ja austeres atver un aizver savas čaulas atbilstoši plūdmaiņai, ko izraisa Saules un Mēness elektromagnētiskie un gravitācijas spēki, un cilvēks satur tik daudz ūdens, vai tad nav acīmredzams, ka Mēnesim ir jāietekmē arī cilvēki? Dažiem tas var likties acīmredzami, taču šādas Mēness ietekmes pierādījumi nav atklāti.

Astrologi uzsver Saules, Mēness, planētu u.c. novietojuma nozīmību dzimšanas brīdī. Tomēr dzimšanas process nav momentāns. Cilvēks nepiedzimst vienā konkrētā mirklī. Fakts, ka konkrēta amatpersona kaut kur pieraksta dzimšanas laiku, ir nebūtisks. Vai viņi izvēlas to mirkli, kad noplūst ūdeņi? Pirmo spazmu mirkli? Kad parādās pirmais mats vai kājas pirksta nags? Kad pēdējais kājas pirksta nags vai mats pārvar pēdējo vagīnas milimetru? Kad pārgriež nabas saiti? Kad ir pirmā ieelpa? Vai arī dzimšana ir tad, kad ārsts vai māsiņa palūkojas pulkstenī, lai atzīmētu dzimšanas laiku?

Kāpēc cilvēka personību un īpašības daudz vairāk ietekmē sākotnējie apstākļi, nevis tagadējie? Kāpēc kā nozīmīgais brīdis ir izvēlēts dzimšanas, nevis ieņemšanas brīdis? Kāpēc sākotnējie apstākļi, tādi kā mātes veselība, dzemdību vietas apstākļi, ķiruģiskās knaibles, spožas gaismas, krēslaina istaba, mašīnas aizmugurējais sēdeklis un citi, ir mazāk svarīgi par Marsa fāzi? Kāpēc planēta Zeme, kas ir mums tuvākais lielais objekts mūsu saules sistēmā, netiek uzskatīta par būtisku ietekmi uz to, kas esam un par ko kļūsim? Neskaitot Sauli, Mēnesi un kādu dažreiz garām lidojošu komētu vai asteroīdu, gandrīz visas zvaigznes un planētas ir tik tālas, ka to ietekmi uz kaut kādām mūsu planētas norisēm visdrīzāk aizslaucīs Zemes faktoru ietekme.

Neviens neapgalvotu, ka ir nepieciešams zināt Singularitātes sākotnējo stāvokli pirms Lielā Sprādziena, lai izprastu Mēness ietekmi uz plūdmaiņu vai kartupeļiem, vai ka ir būtisks zvaigžņu un planētu novietojums kartupeļu talkas laikā. Ja vēlies zināt par rītdienas bēgumu, Tev nav jāzina Mēness stāvoklis tad, kad izveidojās pirmais okeāns vai upe, un nav jāzina, kurš bija pirmais – Mēness vai okeāns. Sākotnējie apstākļi ir mazāk svarīgi par tagadējiem, lai saprastu tagadējo ietekmi uz upēm un dārzeņiem. Ja tā ir ar paisumiem un augiem, kāpēc lai tā nebūtu ar cilvēkiem?

Visbeidzot, astroloģija droši vien ir visvairāk praktizētā māņticība un populārākā Zobu Fejas zinātne mūsdienu pasaulē. Tomēr ir daudzi, kas aizstāv astroloģiju, norādot uz profesionālo horoskopu precizitāti. Tiek sacīts, ka astroloģija „strādā”, bet ko tas nozīmē? Parasti tas nozīmē, ka ir daudzi apmierināti klienti. Tādi ir, jo ar subjektīvu apstiprinājumu jebkuru notikumu var viegli pielāgot astroloģiskajai diagrammai. Apgalvojums „astroloģija strādā” nenozīmē, ka astroloģija precīzi prognozē cilvēku rīcību vai notikumus labāk par tīru nejaušību. Daudzi apmierināti klienti tic, ka horoskops precīzi apraksta viņus un ka viņu astrologs deva viņiem labus padomus. Tas nevis pierāda astroloģijas patiesumu, bet gan demostrē Forera efektu un apstiprināšanas tendenci. Labi astrologi dod labus padomus, taču tas neapstiprina astroloģijas patiesumu. Ir pētījumi, kas parāda: cilvēki ar selektīvas domāšanas palīzību var padarīt jebkuru astroloģisko diagrammu atbilstošu saviem jau esošajiem priekšstatiem par sevi un horoskopiem. Daudzi apgalvojumi par zīmēm un personībām ir izplūduši un varētu atbilst daudziem dažādu zīmju cilvēkiem. Pat profesionāli astrologi, daudzi no kuriem saules zīmju astroloģiju tikai nonievā, nespēj izvēlēties pareizu horoskopa lasījumu labāk par nejaušību. Un tomēr astroloģija turpina saglabāt popularitāti – par spīti faktam, ka tai nav pietiekamu zinānisku pierādījumu.


Raksts ar autora atļauju aizgūts no SkepDic oriģināla.

No angļu valodas tulkojis Ilmārs Cīrulis.


  1. Kelly, I. W. “Modern Astrology: A Critique,” Psychological Reports, 1997, 81, 1035-1066.
  2. What is your sign, really?
  3. Roman Astrology
  4. Gauquelin, Michel. “Spheres of Influence,” Psychology Today, No. 7, October 1975, pp. 22-27; pārpublicēts Philosophy of Science and the Occult (Albany: State University of New York Press, 1990)